Mēs esam pieraduši improvizācijas teātri uztvert kā izklaides pasākumu, taču pasaulē to nereti izmanto arī kā terapijas metodi, turklāt ne tikai psiholoģijā, kā to varētu gaidīt, bet arī citās nozarēs.

Ja runājam par psiholoģiju, improvizācijas metode tiek nereti pielietota ģimenes konsultācijās, kā arī citur – kā veids dažādu situāciju izspēlei, jaunu risinājumu meklēšanai u.c. Teātra terapija šādā veidā tiek pielietota arī cīņā ar atkarībām.

Visai interesants man likās 2010. gadā ASV radies projekts, kuru izveidoja Feinberga Medicīnas skola sadarbībā ar teātra kompāniju “Spogulis” (“Lookingglass”). Viņu programma ietver 7 nedēļu nodarbības cilvēkiem, kuri ir atmiņas zaudēšanas sākumstadijās – ļaujot pacientiem improvizācijā atklāt savas emocijas un sajūtas.