Sarkanā grāmata

Kā augsto zinātņu adepti mēdz sastādīt reto un aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu sarakstus, arī man rodas vēlme pieteikt tādu kā improvizācijas teātra “sarkano grāmatu” – jau tās pirmajās lapās ierakstot aktiera Rolanda Zagorska vadīto teātra klubu un studiju “Hamlets”.

Džerijs Šterns, improteatris.lv

Tieši caur šo klubu savulaik, pirms gadiem astoņiem, sākās manis paša ceļojums improvizācijas teātra pasaulē. Laika gaitā pat ne tikai, kā varētu šķist, pasīva novērotāja lomā, bet arī “Hamleta” improvizācijas studijas audzēkņa ādā iejūtoties, – tomēr pats rezultātā esmu izvēlējies citu ceļu. Taču ikreiz, kad gadās saskarties ar improvizācijas nozari Latvijā, nākas secināt, ka teju visi tās pārstāvji ir šā vai tā saistīti savā pagātnē ar R. Zagorska iemīto taciņu. Vismaz Rīgā es, šķiet, nezinu nevienu šobrīd aktīvu improvizācijas teātri (nu labi, varbūt vienu), kurā nedarbotos kāds no tiem, kas reiz redzēts arī uz “Hamleta” skatuves, dažos tāds ir pat viss sastāvs…

Nemāku gan teikt, kā “Hamletam” pašam šobrīd klājas – krietns laiks pagājis, kopš esmu tajā kādu izrādi apmeklējis. Un arī skarbas kritikas lasītas – gan portālā “Delfi”, kurā izpaudās teātra sporta jomas aktīviste Ligita Smildziņa, vērtējot “Hamleta” improvizācijas izrādes kā rupjas, primitīvas un mākslinieciski zemu vērtējamas, gan arī tepat kāda lasītāja iesūtītā rakstā, kurā hamletistiem tika pārmesti visi pārējie pasaules grēki.

Tomēr lielākā daļa šādu kritiku pašas vis kritiku neiztur – jo “Hamlets” nevienā brīdī nav vērtējams kā profesionāls, noslīpēts šovs. Tā unikalitāte slēpjas tieši “brīvās skatuves” faktā, kas dod iespēju uzdrīkstēties un no pašiem pamatiem līdz spozmei attīstīties tiem, kas pirms tam nav ne sapņojuši, ka spētu vispār uz skatuves dēļiem publikas priekšā uzkāpt. Varētu taču tā uzreiz nosaukt vairākus šobrīd populārus improvizācijas teātrus, kuri vispār droši vien neeksistētu, ja ne kādreiz “Hamletā”…

Rolanda Zagorska vadītā improvizācijas studija sekmīgi darbojas kopš 1998. gada, piedāvājot plašu apmācību, kura ir noderīga nebūt ne tikai topošajiem aktieriem, bet arī daudzu citu profesiju pārstāvjiem, kurās nepieciešams uzstāties publikas priekšā un arī bez tā vispār pārvarēt personīgos kompleksus, uzņemties iniciatīvu.

Laikam ejot, omulīgās telpas Jāņa sētā ir pametušas vairākas aktieru “paaudzes” – lai tūdaļ pat dotu vietu nākamajām. Arī šobrīd trešdienu vakaros pilnā sparā norisinās jauniešu izrādes, uz kurām ikkatrs ir aicināts, lai priecātos, izklaidētos un, kas zina, varbūt drīz pārējos un visvairāk pats sevi pārsteigtu ar paša sniegumu improvizācijas teātrī.

Improvizācijas teātri Latvijā ▼ galerijā izmantotas Sabīnes Sietiņas fotogrāfijas no “Hamleta” 2012. gada pavasara izrādes, kuru vadīja improvizatore Aija Rudzīte

http://improteatris.lv/?page_id=77

2 atbildes uz Sarkanā grāmata

  1. Ingus S says:

    jā, piekrītu Hamleta nestajiem augļiem Improvizācijas teātra jomā. Daudziem ir pārāk skarba un destruktīva attieksme pret šo te trupu. Bet tomēr, vai kritika nav vajadzīga, lai attīstītos un pilnveidotos ? Sadarbība ir kā viens no galvenajiem jēdzieniem improvizācijas teātrī, diemžēl, Hamlets par to ir aizmirsis.

    • Nu, tas jau atkaliņ uz studijas vadītāju sirdsapziņas – kā jau tekstā teicu, uz izrādēm krietnu laiku neesmu bijis, to nevērtēju. Vienkārši izskanējusī kritika bija pārsvarā par to, ka Hamlets pats pēc būtības ir s… – un tam nepiekritu. Taču mainīgais kvalitātes jautājums – tur piekrītu Jums.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *